LV RU

Krimas faktors stimulē Latvijas Zemessardzi, būtiski audzis uzņemto zemessargu skaits

Latvija kopš 2014. gada ir strauji audzējusi izdevumus militārajai aizsardzībai, tāpat ir palielinājies uzņemto zemessargu skaits. Iedzīvotāju interese par iestāšanos Zemessardzē strauji palielinājās pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos. Portāls "Delfi" vērsās pie darba devējiem, lai noskaidrotu to attieksmi pret dienestu Zemessardzē, ņemot vērā, ka zemessargu pienākumu izpildei nepieciešamas brīvas dienas. Krimas krīzei, ko iezīmēja Krievijas bruņots iebrukums 2014. gada sākumā Ukrainā, Krimas pussalā, kā arī turpmākajiem notikumiem gan mūsu austrumu kaimiņvalstīs, gan visā pasaulē ir bijusi būtiska loma Latvijas aizsardzības stratēģijas attīstībā un sabiedrības attieksmes maiņā pret militāro dienestu. Latvija ir to valstu vidū, kas kopš 2014. gada ir strauji audzējušas izdevumus militārajai aizsardzībai. Tā mūsu valsts laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam aizsardzībai novirzīja ap 1% no IKP, bet 2016. gadā tie bija jau 1,5%, 2017. – 1,7%, šogad prognozes liecina par 2%, apkopots NATO datubāzē. Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka ir liels risks, ka kopumā 2018. gadā atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, jo Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Iespējams, varētu būt 1,9%, un, lai pildītu savu apņemšanos pret NATO, būs jāmeklē papildu līdzekļi.


Avots DELFI.LV
Lasīt vairāk...

Uz Galveno Lapu